Latvijas ambīcijas: Atgriešanās finanšu pakalpojumu līderpozīcijās
Latvija demonstrē apņēmību atgūt vadošo lomu starptautisko finanšu pakalpojumu tirgū, šoreiz koncentrējoties uz strauji augošo kriptoaktīvu norēķinu nozari. Sabiedrībai 11. decembrī tika pieteikti pirmie divi uzņēmumi – “BlockBen” un “Nexdesk” –, kas saņēmuši Latvijas Bankas (LB) izsniegtās MiCA (Markets in Crypto-Assets) licences. MiCA ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, ko pārrauga Eiropas Vērtspapīru tirgus iestāde (ESMA), un šīs licences ļauj uzņēmumiem darboties visā ES.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra šī notikuma nozīmi. Pirmās MiCA licences ir skaidrs signāls, ka Latvija ir gatava pilnvērtīgi iekļauties globālajā kriptoaktīvu tirgū. Ministrs norādīja, ka darījumi regulētā kriptoaktīvu tirgū paver jaunas, plašas iespējas finanšu pasaulē, kas atrodas ārpus tradicionālā banku tīkla. Tā ir iespēja veicināt mūsdienīgu norēķinu attīstību starp uzņēmumiem, attīstīt inovatīvas finanšu tehnoloģijas (FinTech), radīt augsti kvalificētas darba vietas, un sniegt būtisku pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportam.
Jaunas ekonomikas dzimšana: Latvijas pozicionēšana Web3 centrā
Latvijas nodomu ieņemt būtisku vietu kriptonorēķinu pakalpojumu tirgū prezentēja ministrs V. Valainis, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores vietniece Laura Štrovalde. Uzņēmumu pārstāvji – “BlockBen” lielākais akcionārs Viktors Bodnars un “Nexdesk” valdes loceklis Sofians Berrahals – iepazīstināja ar saviem plāniem, kas saistīti ar darbību Latvijā.
Jaunās nozares ienākšanas vēsturē Latvijā atzīmējams 2025. gada 3. decembris, kad LB izsniedza pirmo licenci uzņēmumam “BlockBen”. Publiskošana 11. decembrī notika sinhroni ar nākamās licences izsniegšanu “Nexdesk”.
Vienotā ES tirgus solījums
Kriptolicenšu galvenā pievilcība ir to “vienotās pases” princips: uzņēmums, kas licencēts vienā ES dalībvalstī, drīkst strādāt visās ES dalībvalstīs. Šis aspekts iemieso ES vienotā tirgus ideālu, īpaši pakalpojumu sektorā, kur nacionālie ierobežojumi bieži kavē ekonomisko uzplaukumu. Latvijas Blokķēdes asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš norādīja: “Latvija bija pirmā valsts Eiropā, kas ieviesa MiCA regulu, un šo pirmo licenču izsniegšana ir nākamais solis daudz straujākai nozares izaugsmei.”
💸 Konkurence par kapitālu: Kāpēc mazā Latvija ir izvēle
Teorētiski ES dalībvalstīm vajadzētu sacensties par MiCA licenšu izsniegšanu, jo katra izsniegtā licence piesaista valstij uzņēmumu kā nodokļu maksātāju no ieņēmumiem, kas var būt gūti visā ES teritorijā. Praksē daudzas valstis ir atturīgas, jo gan politiķiem, gan ierēdņiem šī joma šķiet sarežģīta un grūti saprotama. Tādēļ vairākas valstis vēl nav sakārtojušas attiecības ar ESMA, lai varētu MiCA licences izsniegt.
Latvijas priekšrocība, paradoksālā kārtā, ir tās mazais izmērs un salīdzinošā trūcīgums, kas rada lielāku vajadzību pelnīt naudu un veicina ātrāku lēmumu pieņemšanu mazākā cilvēku lokā. Tāpat Latvijas konkurētspējas priekšrocība ir spēja saņemt MiCA un citu FinTech licenču veidus salīdzinoši īsā termiņā, kā arī nodrošināt atbalstu pirmslicencēšanas posmā.
LIAA pārstāve Laura Štrovalde pauda optimismu: “Interesi par šo iespēju izrādījuši vairāk nekā 100 uzņēmumu no tādām valstīm kā Šveice, Polija, Japāna un Zviedrija. Es paredzu, ka jau tuvākā gada laikā izsniegto licenču skaits desmitkāršosies.” V. Valainis apstiprināja, ka par Latviju interesējas arī “pasaulē lielākie uzņēmumi”.
🛡️ “Kapitālā remonta” efekts: AML kā Latvijas trumpis
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile uzsvēra, ka uz kriptonorēķiniem pilnā mērā attiecas visas stingrās AML (Anti Money Laundering) jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības. Kriptonorēķinu uzņēmumiem obligāti jāziņo par aizdomīgiem darījumiem uzraudzības iestādēm.
Paradoksāli, bet “banku kapitālais remonts” – agrākie finanšu sektora tīrīšanas pasākumi – ir kļuvis par Latvijas priekšrocību. V. Valainis norādīja, ka uzņēmumi interesējas par MiCA licenci Latvijā pateicoties, nevis par spīti veiktajām reformām.
Tagad visā pasaulē ir zināms, ka Latvijā ir izveidots īpaši stingrs norēķinu uzraudzības mehānisms, un AML prasību ievērošana ir kļuvusi visaptveroša rutīna. Uzņēmumi novērtē stipras uzraudzības institūcijas esamību, kas nodrošina to aizsardzību pret iesaistīšanos aizliegtos darījumos. Līdz ar to piecus līdz sešus gadus attīstītās iemaņas cīņā pret naudas atmazgāšanu tiek pārnestas uz jauno finanšu tehnoloģiju apakšnozari, sniedzot cerības, ka Latvija var kļūt par drošu un uzticamu Web3 centru.
